Hightlight
-
Nesmēķējiem
-
Rezervācija
-
Wifi
RSU Anatomijas muzejs ir neparasts muzejs ar vēsturisku kolekciju un mūsdienīgu pieeju. Īstā vieta, kur iepazīt cilvēku ķermeņu dažādību. Turklāt iepazīt to pa īstam – ieraudzīt to, kas parasti redzams tikai ķirurgam vai anatomam. Kolekcija, kas veidota XX gadsimta pirmajā pusē, drīz būs pieejama ikvienam interesentam.
Muzejs būs vieta ne tikai vēsturisko anatomisko preparātu iepazīšanai, bet arī telpa daudzveidīgām sociālām, izglītojošām un kultūras aktivitātēm dažāda vecuma rīdziniekiem un Rīgas viesiem. Līdz jaunā muzeja atvēršanai sekojiet līdzi ekspozīcijas tapšanas procesam un muzeja pasākumiem mūsu Facebook un Twitter kontā.
RSU Anatomijas muzejs
Anatomijas muzejs atradies anatomikuma ēkā Kronvalda bulvārī 9 jau gandrīz simt gadu un kalpojis kā mācību muzejs visām Latvijā skolotajām ārstu paaudzēm.
Muzeja dibināšana
Muzeja dibinātājs bija zviedru anatoms un antropologs Gastons Bakmanis (1883–1964), kurš 1920. gadā ieradās Latvijā, lai mācītu anatomiju medicīnas studentiem.
Gastons Bakmanis, ierodoties Latvijā, no Upsalas sev līdzi atveda ap 4000 dažādu histoloģijas un anatomijas preparātu, kas kļuva par pamatu Anatomijas muzeja kolekcijai.
Pirmie vadītāji
1925. gadā, pēc Gastona Bakmaņa atgriešanās Zviedrijā, Anatomijas katedras un Anatomijas muzeja vadību uzņēmās no Prāgas ataicinātais profesors Arsēnijs Starkovs (1874–1927), bet pēc viņa 1928. gadā – Jēkabs Prīmanis (1892–1971), ievērojamais latviešu anatoms un antropologs, kurš katedru un muzeju vadīja līdz pat savai emigrācijai 1944. gadā.
Anatomiskās kolekcijas veidošana
Pirmās Anatomijas muzeja pastāvēšanas desmitgades bija muzeja ziedu laiki – muzeja darbinieki preparēja, veidoja slapjo anatomisko preparātu kolekcijas, piedalījās arheoloģiskos izrakumos, uzkrājot apjomīgas senlatviešu galvaskausu kolekcijas, veidoja kaulu preparātus, anatomiskos modeļus un filigrānus korozijas preparātus. Īsā laikā tika uzkrāta ievērojama anatomijas, patoloģijas un antropoloģijas kolekcija, kas lielā mērā saglabājusies līdz mūsu dienām.
Pirmā izstāde
Kaut arī galvenokārt Anatomijas muzejs kalpoja studentu apmācībai un anatomijas zinātnei, jau 1930. gadā, svinot savu desmit gadu jubileju, muzejs vēra savas durvis arī plašākai auditorijai, izveidojot pirmo publisko izstādi.
Muzejs medicīnas studentiem
1950. gadā, kad tika dibināts Rīgas Medicīnas institūts (pašlaik – Rīgas Stradiņa universitāte), Anatomijas muzejs tika iekļauts institūta Anatomijas katedras sastāvā, kuru vadīja no Ļeņingradas atbraukušais profesors Vasīlijs Kalbergs (1893–1983), bet no 1973. līdz 1987. gadam – profesore Genovefa Jēča (1921–2011). Šajos gados muzejs tika izmantots galvenokārt jauno ārstu apmācībai.
Muzejs un māksla
20. gs. 80. gados anatomikumā un Anatomijas muzejā tapa tematiski mākslas darbi, kas ēkā apskatāmi aizvien. 1984. gadā mākslinieka profesora Induļa Zariņa vadībā anatomikuma foajē tapa monumentālā Latvijā lielākā freska, kas veltīta izciliem senatnes ārstiem pasaulē un Latvijā, savukārt 1988. gadā tika izgatavotas krāšņas vitrāžas Anatomijas muzeja septiņiem logiem, kuros tika iemūžināti anatomikuma un Anatomijas muzeja dibinātāji un veidotāji.
1987. gadā Anatomijas muzejs kļuva par Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāli, un par tās direktori kļuva Anatomijas katedras preparatore Rūta Lindberga (1926–2009). No 2000. gada Anatomijas muzeju vadīja medicīnas doktore un anatomijas pasniedzēja Ilva Duļevska. Šajā laikā Anatomijas muzeja kolekcija tika atzīta par kultūrvēsturisku vērtību un iekļauta Nacionālajā muzeju krājumā. 2017. gadā Anatomijas muzejs noslēdza garu attīstības loku, atkal kļūstot par augstskolas muzeju un atgriežoties tā vēsturiskās mantinieces – Rīgas Stradiņa universitātes – paspārnē.
Foto no Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja un Rīgas Stradiņa universitātes muzeja krājuma.
2020. gadā anatomikuma kompleksā esošajā renovētajā vēsturiskā staļļa ēkā savas durvis vērs plašākai sabiedrībai pieejams laikmetīgs RSU Anatomijas muzejs, kur senā anatomiskā kolekcija būs apskatāma mūsdienīgā un multimediālā ekspozīcijā.
Anatomiskās kolekcijas mūsu dienās lielā mērā turpina savu sākotnējo pamatuzdevumu – mācīt anatomiju medicīnas studentiem, tāpat tās saglabājušas arī neparastu, interesi rosinošu objektu statusu. Taču mūsdienās vēsturiskās anatomiskās kolekcijas ieguvušas arī daudz plašāku kultūrvēsturisku kontekstu. Tās stāsta mums ne tikai par cilvēka ķermeni visā tā dažādībā, bet arī par medicīnas izglītības vēsturi, par slimībām, kas, pateicoties medicīnas sasniegumiem, mūsdienās ir retas vai izzudušas, par savādām seno anatomisko preparātu iegūšanas un izgatavošanas metodēm, kā arī par mainīgo attieksmi pret dzīva un miruša cilvēka ķermeni. Tāpat anatomiskās kolekcijas ļauj izsekot tam, kā anatomi, mākslinieki un muzeja kuratori ir sadarbojušies un sadarbojas, vizualizējot un eksponējot anatomiju un patoloģiju.
Uzskatot, ka seno anatomisko kolekciju saglabāšana ir katras vēsturiski atbildīgas universitātes privilēģija, ar Rīgas Stradiņa universitātes aktīvu iniciatīvu 2020. gadā anatomikuma kompleksā esošajā renovētajā vēsturiskā staļļa ēkā savas durvis vērs plašākai sabiedrībai pieejams laikmetīgs RSU Anatomijas muzejs. Vēsturiskā anatomiskā kolekcija, izvietota mūsdienīgā un multimediālā ekspozīcijā, iegūs jaunu, daudzdimensionālu nozīmi, ieinteresējot ikvienu muzeja apmeklētāju.
Turklāt RSU Anatomijas muzejs kalpos ne tikai kā vieta vēsturisko anatomisko preparātu iepazīšanai, bet arī kā telpa daudzveidīgām sociālām, izglītojošām un akadēmiskām aktivitātēm, sniedzot neparastu un savdabīgu kultūras piedāvājumu visu vecumu rīdziniekiem un pilsētas viesiem.
RSU Anatomijas muzeja kolekcija sastāv no aptuveni 6000 dažādu un neparastu objektu – cilvēka normālās un patoloģiskās anatomijas preparātiem, embrioloģijas, teratoloģijas (iedzimtās anomālijas), salīdzinošās anatomijas kolekcijas, kā arī plaša antropoloģiskā materiāla, kas iegūts izrakumos un ekspedīcijās 20. gs. 20.–30. gados.
Ādas preparāti
Šī skaita ziņā nelielā, bet savdabīgā kolekcija ataino tetovējumu tradīciju Latvijā 20. gs. pirmajā pusē.
Galvenokārt preparāti reprezentē jūrniekiem raksturīgos tetovējumus, bet daļa – kriminālās vides simboliku, jo 20. gs. sākumā līķi studentu apmācībai tika piegādāti arī no ieslodzījuma vietām.
Anketas un fotofilmas
Anatomijas muzejā glabājas arī plaša antropoloģiskā kolekcija, kas iegūta Anatomijas muzeja "cilvēkmērītāju" ekspedīcijās 20. gs. 20.–30. gados. Tajās rodamas unikālas liecības par Latvijas iedzīvotājiem, sākot no 19. gs. vidus līdz 20. gs. 30. gadu nogalei. Kopskaitā vairāk nekā 6000 anketās ietverti šo cilvēku fiziskās antropoloģijas parametri, kā arī sociāli un medicīniski viņu dzīves aspekti. Savukārt fotofilmās dokumentēti tūkstošiem dažādu Latvijas reģionu iedzīvotāju sejas vaibstu.
Fotoplates un diapozitīvi
Mūsu rīcībā ir līdz šim maz pētīta kolekcija – fotoplates, kas dokumentējušas muzeja vēsturi un dažādu patoloģiju attēlus, kā arī diapozitīvi, kas izmantoti par uzskates līdzekļiem gan medicīnas, gan mākslas studentiem anatomijas apgūšanā. Kopumā šajā kolekcijā ir ap 2000 vienību. Muzeja darbinieki strādā pie šīs kolekcijas sistematizēšanas un digitalizēšanas, lai padarītu to brīvi pieejamu visiem interesentiem.
Korozijas preparāti
Korozijas preparāti ir smalkākie un trauslākie muzeja kolekcijā. Tie tika veidoti, piepildot dažādas mīksto audu daļas, piemēram, asinsvadus, limfvadus, žultsvadus vai bronhus ar speciālu, ātri sacietējošu šķīdumu, kas visbiežāk sastāvēja no metāla, vaska un krāsas. Pēc tam viss preparāts tika pārklāts ar kodīgu vielu, kas izšķīdināja neapstrādātās audu daļas, bet saglabāja tās, kas injicētas ar speciālo šķīdumu. Tas atklāja mežģīnēm līdzīgus smalki sazarotus tīklojumus – mūsu kolekcijā tādu ir ap 200, un tos visus pagatavojis Anatomijas muzeja ilggadējais preparators Jāzeps Poļikēvičs (1891–1938). Viņa "slepenā recepte" gan nav saglabājusies līdz mūsu dienām, bet paši filigrānie preparāti – ir.
Modeļi
Muzeja kolekcijā ir ap 250 anatomisko modeļu, no kuriem lielākā daļa ir veidota no ģipša. Jau no pašiem muzeja pirmsākumiem preparatori, atrodot kādu īpaši interesantu patoloģiju, ne tikai iekonservēja pašu preparātu, bet arī veidoja šī preparāta atlējumu ģipsī.
Ģipša atlējumi tika veikti arī no dzīviem cilvēkiem, kuriem piemita kādas neparastas anomālijas. Tāda, piemēram, ir plašā plaukstu un pēdu patoloģiju – sindaktīliju un polidaktīliju kolekcija. Saņemot ārstu ziņojumus par neparastām pacientu anomālijām, Anatomijas muzeja speciālisti devās pie tiem, lai iemūžinātu šīs patoloģijas ģipša modeļos.
Osteoloģiskie (skeleta) preparāti
Mūsu kolekcijā ir uzkrāti kaulu preparāti no vissīkākā līdz milzīgākajam – glabājam pat vaļa skriemeli, kas savulaik izmantots Studentu zinātniskajā biedrībā kā savdabīgs sēdeklis.
Skaita ziņā vislielākā ir kranioloģiskā (galvaskausu) kolekcija – muzejā glabājas ap 600 dažādu Latvijas iedzīvotāju galvaskausu, no kuriem vecākais ir 6. gadsimtā dzīvojuša senā zemgaļa galvaskauss, kas atrasts izrakumos Dobeles pusē. Savukārt visslavenākais un muzeja apmeklētājiem atmiņā paliekošākais eksponāts ir leģendām apvītais skelets Lukstiņš. 27 gadus vecais Teodors Lukstiņš (1898–1925) ir pirmais, kurš savu ķermeni brīvprātīgi dāvinājis anatomikumam. Viņa skelets Anatomijas muzejā atrodas jau kopš 1925. gada.
Slapjie preparāti
Slapjie preparāti ir dažādas ķermeņa daļas vai veseli ķermeņi (piemēram, embriji), kas atrodas hermētiski noslēgtos stikla traukos konservējošā šķīdumā, kurā tie var saglabāties pat simtiem gadu. Muzejā vairāk nekā tūkstoš "burkās" apskatāmas visas cilvēka orgānu sistēmas un to daļas – gan veselās, gan slimās – kā arī vairāk vai mazāk eksotisku dzīvnieku preparāti.
