Cēsu Vēstures un mākslas muzejs

 Cēsu Drauga kartes īpašniekiem 50% atlaide ieejas maksai.
3+ Ģimenes kartes īpašniekiem 50% atlaide Ģimenes biļetei
Ieejas maksai muzejā vai pilsdrupās pieaugušo grupai, lielākai par 10 personām maksas atvieglojumi 10% apmērā.

1. maijs – 30. septembris

PILS KOMPLEKSS (Viduslaiku pils, muzejs, Izstāžu nams)
8,00 EUR – pieaugušajiem
4,50 EUR – skolēniem, studentiem, pensionāriem (uzrādot apliecību)
16,00 EUR – ģimenēm (2 pieaugušie ar bērniem līdz 16 gadu vecumam)

VIDUSLAIKU PILS
6,00 EUR – pieaugušajiem
3,50 EUR – skolēniem, studentiem, pensionāriem (uzrādot apliecību)
12,00 EUR – ģimenēm (2 pieaugušie ar bērniem līdz 16 gadu vecumam)

CĒSU VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJS (Jaunā pils)
4,00 EUR – pieaugušajiem
2,50 EUR – skolēniem, studentiem, pensionāriem (uzrādot apliecību)
9,00 EUR – ģimenēm (2 pieaugušie ar bērniem līdz 16 gadu vecumam)

IZSTĀŽU NAMS
3,00 EUR – pieaugušajiem
2,00 EUR – skolēniem, studentiem, pensionāriem (uzrādot apliecību)

LADEMAHERA TORNIS (Jaunajā pilī)
1,50 EUR – pieaugušajiem
1,00 EUR – skolēniem, studentiem, pensionāriem (uzrādot apliecību)

1. oktobris - 31. oktobris

VIDUSLAIKU PILS
3,00 EUR – pieaugušajiem, skolēniem, studentiem, pensionāriem (uzrādot apliecību)

CĒSU VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJS (Jaunā pils)
3,00 EUR – pieaugušajiem
1,50 EUR – skolēniem, studentiem, pensionāriem (uzrādot apliecību)
6,00 EUR – ģimenēm (2 pieaugušie ar bērniem līdz 16 gadu vecumam)

IZSTĀŽU NAMS
3,00 EUR – pieaugušajiem
2,00 EUR – skolēniem, studentiem, pensionāriem (uzrādot apliecību)

LADEMAHERA TORNIS (Jaunajā pilī)
1,50 EUR – pieaugušajiem
1,00 EUR – skolēniem, studentiem, pensionāriem (uzrādot apliecību)

1. aprīlis – 30. aprīlis

VIDUSLAIKU PILS
3,00 EUR – pieaugušajiem, skolēniem, studentiem, pensionāriem (uzrādot apliecību)

CĒSU VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJS (Jaunā pils)
3,00 EUR – pieaugušajiem
1,50 EUR – skolēniem, studentiem, pensionāriem (uzrādot apliecību)
6,00 EUR – ģimenēm (2 pieaugušie ar bērniem līdz 16 gadu vecumam)

IZSTĀŽU NAMS
3,00 EUR – pieaugušajiem
2,00 EUR – skolēniem, studentiem, pensionāriem (uzrādot apliecību)

LADEMAHERA TORNIS (Jaunajā pilī)
1,50 EUR – pieaugušajiem
1,00 EUR – skolēniem, studentiem, pensionāriem (uzrādot apliecību)

1. novembris - 31. marts

PILS KOMPLEKSS (Viduslaiku pils, muzejs, Izstāžu nams)
5,00 EUR – pieaugušajiem
2,50 EUR – skolēniem, studentiem, pensionāriem (uzrādot apliecību)
9,00 EUR – ģimenēm (2 pieaugušie ar bērniem līdz 16 gadu vecumam)

VIDUSLAIKU PILS
3,00 EUR – pieaugušajiem
1,50 EUR – skolēniem, studentiem, pensionāriem (uzrādot apliecību)
6,00 EUR – ģimenēm (2 pieaugušie ar bērniem līdz 16 gadu vecumam)

CĒSU VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJS (Jaunā pils)
3,00 EUR – pieaugušajiem
1,50 EUR – skolēniem, studentiem, pensionāriem (uzrādot apliecību)
6,00 EUR – ģimenēm (2 pieaugušie ar bērniem līdz 16 gadu vecumam)

IZSTĀŽU NAMS
3,00 EUR – pieaugušajiem
2,00 EUR – skolēniem, studentiem, pensionāriem (uzrādot apliecību)

LADEMAHERA TORNIS (Jaunajā pilī)
1,50 EUR – pieaugušajiem
1,00 EUR – skolēniem, studentiem, pensionāriem (uzrādot apliecību)

Ar pilnu maksas pakalpojumu sarakstu var iepazīties ŠEIT

Sīkāka informācija: Tel. +371 64121815, +371 28318318
pils@cesis.lv

Pēc Jaunās pils restaurācijas tās vēsturiskajos interjeros iekārtota pastāvīgā ekspozīcija „Cēsis – Latvijas vēstures simbols”, kas vēsta par Cēsu īpašo nozīmi Latvijas vēsturē. Cēsis gandrīz vienmēr ir bijušas kā garīgo, tā sociālo un politisko notikumu centrā vairāk kā 800 gadus ilgā pilsētas pastāvēšanas vēsturē, kad par varu un ietekmi cīnījās gan vācu ordeņa bruņinieki, gan Polijas, Zviedrijas un Krievijas impērijas valdnieki. Notikumi Cēsīs 19. un 20. gadsimtā būtiski ietekmējuši Latvijas valsts izveidi un neatkarības atgūšanas procesus. Cēsu Jaunajā pilī dibināta pirmā Latvijas nacionālās armijas vienība – Cēsu rota un Cēsis ir Latvijas valsts karoga dzimtene!

Vēstures ekspozīcija – reprezentē Cēsu vietu Latvijas un Eiropas kultūras kontekstā. Vēstures ekspozīcija izvietota Jaunās pils pirmā stāva telpās, kuras pilsmuižas laikā kalpojušas saimnieciskajām vajadzībām un pils otrā stāva telpās, kurās blakus vēstures ekspozīcijai apskatāma arī atjaunotā un restaurētā pilsmuižas laika dzīvojamo telpu interjera apdare.

Interjera ekspozīcija – reprezentē interjeru kultūru 18. – 19. gadsimtā kā vācbaltu kultūras mantojuma būtisku sastāvdaļu. Tā ir stāsts par Latvijas un Eiropas kultūras vēsturei nozīmīgu senu vācbaltu dzimtu – Jaunās pils īpašniekiem grāfiem Zīversiem, viņu ikdienu un sadzīvi.
Interjera ekspozīcija iekārtota divās Jaunās pils otrā stāva telpās un Lademahera torņa trešajā un ceturtajā stāvā. Interjera iekārtojums veidots kā iespējamā grāfu Zīversu dzīves laika telpas rekonstrukcija, jo oriģinālais mēbelējums, izņemot bibliotēkas ozolkoka skapjus torņa trešajā stāvā, gāja bojā Pirmā pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu laikā.

Vairāk par dažādajām Ekspozīcijām varēs uzzināt zemāk - Ekspozīciju un Izstāžu sadaļā.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs savā izstāžu darbībā atspoguļo tēmas, kas saistītas ar muzeja kultūrvēsturisko objektu – Cēsu viduslaiku pils un Jaunās pils vēsturi, ar pilsētas un novada vēsturē un šodienā nozīmīgu notikumu aktualizēšanu, kā arī novada kultūras un sabiedrisko darbinieku devuma atspoguļošanu. Par tradīciju jau kļuvušas tematiskas izstādes „Cēsnieki Latvijas valstij”. Muzejs organizē izstādes arī sadarbībā ar citiem muzejiem, arhīviem un ārvalstu partneriem. Kvalitatīvu mākslas izstāžu darbību gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā nodrošina Izstāžu nams.

Pēc Jaunās pils restaurācijas muzeja izstāžu darbam kalpo divas izstāžu zāles. Mākslas izstāžu iekārtošanai kalpo četras izstāžu zāles Izstāžu nama divos stāvos.

Bēniņu izstāžu zāle

Speciāli aprīkota Bēniņu izstāžu zāle pils 4. stāvā gan apjomīgu tematisko un interaktīvo izstāžu veidošanai, gan stājglezniecības un dekoratīvi lietišķās mākslas izstāžu iekārtošanai.

Konferenču zāle

Konferenču zāle pils 3. stāvā, kurā konferences vai semināra organizēšanas laikā piedāvājam aplūkot arī vēstures, mākslas vai foto izstādi.

Izstāžu nams

Izstāžu nams, kurš iekārtots vēsturiskajā pilsmuižas ēkā stallī-ratnīcā, ir lieliski piemērots dažādu mākslas izstāžu iekārtošanai.

Cēsu Viduslaiku pils(1,5h) vai Cēsu Jaunā pils/muzejs (1,5h) / Ciemos pie grāfiem Zīversiem (Cēsu Jaunā pils) (1,5h)

27,00 EUR latviešu valodā
35,00 EUR svešvalodās*

+ ieejas biļete pilī

Cēsu Viduslaiku pils un Cēsu Jaunā pils/muzejs (2h)
35,00 EUR latviešu valodā
52,00 EUR svešvalodās*

+ ieejas biļete pilī

Cēsu Viduslaiku pils un Cēsu Vecpilsēta (3h)
52,00 EUR latviešu valodā
61,00 EUR svešvalodās*

+ ieejas biļete pilī

Cēsu Jaunā pils/muzejs un Cēsu Vecpilsēta (3h)
52,00 EUR latviešu valodā
61,00 EUR svešvalodās*

+ ieejas biļete pilī

Naksnīgās Cēsis lāpu gaismā (1,5h)

44,00 EUR latviešu valodā
61,00 EUR svešvalodās*

Cēsu Vecpilsēta (1h)

29,00 EUR latviešu valodā
43,00 EUR svešvalodās*

Hanzas pilsēta Cēsis (1,5h)

31,00 EUR latviešu valodā
38,00 EUR svešvalodās*

Cēsu pilsēta (2h)

35,00 EUR latviešu valodā
52,00 EUR svešvalodās*

Lielā Cēsu pilsētas ekskursija (ar klienta autobusu, 1,5h)

35,00 EUR latviešu valodā
52,00 EUR svešvalodās*

Cēsu novada un apkārtnes ekskursija (ar klienta autobusu, 5h)
61,00 EUR latviešu valodā
70,00 EUR svešvalodās*

svešvaloda* krievu, angļu, vācu valodās

Ekskursijas pieteikt:

Tel.: +371 64121815, +371 26576111
E-pasts: pils@cesis.lv

Ekskursiju uz Cēsu Pilsmuižas kompleksu, Cēsu vecpilsētu, Cēsu apkārtni lūgums pieteikt vismaz 3 dienas iepriekš.

Esi laipni aicināts izzināt Cēsu pili un vecpilsētu, kas savos mūros glabā vairāk kā 800 gadu senas atmiņas!
Ekskursijas Cēsu pils kompleksā:

Viduslaiku pils

Viduslaiku tērpā ģērbta pils kalpotāja pavadībā dosieties pastaigā pa pils dārzu, izzināsiet pils noslēpumus, tās tapšanas vēsturi un daudz interesantu faktu par sadzīvi viduslaikos. Sajutīsiet seno auru pils iekšpagalmā un uzkāpsiet Rietumu tornī lukturīšu gaismā. Ekskursijas ilgums 1,5 h

27,00 EUR latviešu valodā
35,00 EUR svešvalodās*

+ ieejas biļete pilī

Jaunā pils – muzejs

Atklāsi, kas bija pirmie Cēsu iedzīvotāji, kāda bija dzīve viduslaiku pilsētā. Iespējams apskatīt interaktīvo ekspozīciju “Cēsis – Latvijas vēstures simbols” un pils restaurēto 18.-19.gs. interjeru. Cēsu ainavu varēsi vērot no pils Lademahera torņa. Ekskursijas ilgums 1,5 h

27,00 EUR latviešu valodā
35,00 EUR svešvalodās*

+ ieejas biļete pilī

Ciemos pie grāfiem Zīversiem (Jaunā pils – muzejs )

Kopā ar pils kalpotāju vērsim Cēsu Jaunās pils vēstures durvis un ielūkosimies pilsmuižas saimnieku – grāfu fon Zīversu sadzīvē 18.-19.gs. Atklāsim muižas īpašo pasauli, kur bija savi rituāli, noteiktas dzīves normas, savi saimniekošanas un laika pavadīšanas veidi. Uzzināsim kādas balles tika svinētas pilsmuižas Lielajā salonā, kādi ēdieni gatavoti virtuvē, kur atradās grāfa vīna pagrabs, kafijas istaba un skaistā biblioteka. Ekskursijas ilgums 1,5h

27,00 EUR latviešu valodā
35,00 EUR svešvalodās*

+ ieejas biļete pilī

Ekskursija Cēsu vecpilsētā

Iepazīt viduslaiku Cēsis, uzzināt nostāstus, kas apvij Livonijas ordeņa Cēsu pili un vendu apdzīvoto Riekstu kalnu. Uzzināt daudzu pilsētas namu vēsturi, izbaudīt mazpilsētas šarmu, kā arī apskatīt pilsētas parkus un baznīcas, iespējams ekskursijā pa Cēsu vecpilsētu. Ekskursijas ilgums 1 h

29,00 EUR latviešu valodā
43,00 EUR svešvalodās*

Tematiskā ekskursija “Hanzas pilsēta Cēsis”

Dodies pastaigā pa Cēsu bruģētajām ieliņām un atklāj, kā šī Livonijas mazpilsēta viduslaikos, atrodoties nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā un iekļaujoties Hanzas tirdzniecības pilsētu savienībā, iemantojusi rosīgas tirdzniecības pilsētas slavu. Ekskursijas laikā iepazīsti Cēsu vecpilsētas viduslaicīgo gaisotni un uzzini, kur atradušies senie tirgus laukumi un preču noliktavas, pa kuriem vārtiem pilsētā iekļuvuši un ar ko tirgojušies tuvu un tālu zemju tirgotāji, un ar kādiem bargiem likumiem bijis jārēķinās katram, kas vēlējies tirgoties Cēsīs.

Maršruts: Pils laukums – Riekstu kalns – Sv.Katrīnas baznīca – Sv.Katrīnas vārti – Naudas kaltuve – Līvu laukums – Krievu tirgotāju kvartāls – Tirgus laukums (Rožu laukums) – Sv.Jāņa baznīca – Raunas vārti. Ekskursijas ilgums 1,5 h

31,00 EUR latviešu valodā
38,00 EUR svešvalodās*

Ekskursija “Naksnīgās Cēsis lāpu gaismā”

Pastaigā pa naksnīgajām Cēsīm atklāsi pilsētas burvību. Ar nostāstu un leģendu palīdzību lidosi caur pilsētas vēstures lappusēm. Lukturīšu gaismā dosies pa pilsētas bruģētajām ieliņām, izgaismotajiem parkiem un laukumiem. Ekskursijas ilgums 1,5 h

44,00 EUR latviešu valodā
61,00 EUR svešvalodās*

Lielā pilsētas ekskursija ar klienta transportu 1,5 h / bez transporta 2 h

Brauciena laikā iespējams atklāsi cik daudzveidīgas ir Cēsis. Pavērsies skats uz Cēsu pilsētas parkiem, par godu Latvijas brīvības cīņām uzstādīto pieminekli ar zelta sauli Vienības laukumā, padomju gados tapušo industriālo rajonu, jauno Vidzemes koncertzāli “Cēsis, kā arī dabas bagātībām Gaujas krastā pie Cēsīm.
Ekskursiju iespējams pielāgot individuālajām vēlmēm, ņemot vērā laika ierobežojumu un interesējošos objektus. Ekskursijas ilgums 1,5 – 2 h

35,00 EUR latviešu valodā
52,00 EUR svešvalodās*

Ekskursija Cēsu apkārtnē ar klienta transportu

Cēsis un tās apkārtnē ir bagāta dabas un kultūras objektiem, te katrs apmeklētājs atradīs sev ko interesantu: Zvārtes iezis, Ērgļu klintis, Sarkanās klintis un Rūcamavots, Ungurmuiža, Āraišu arheoloģiskais muzejparks/ezerpils un vēl daudzi citi!
Ekskursiju iespējams pielāgot individuālajām vēlmēm, ņemot vērā laika ierobežojumu un interesējošos objektus. Ekskursijas ilgums 5 h

61,00 EUR latviešu valodā
70,00 EUR svešvalodās*

Ekskursiju uz Cēsu Pilsmuižas kompleksu, Cēsu vecpilsētu, Cēsu apkārtni lūgums pieteikt vismaz 3 dienas iepriekš.

* Svešvaloda (angļu, krievu, vācu)

Sīkāka informācija: Tel.: +371 64121815, +371 26576111

Vēstures ekspozīcija vēsta par Cēsu īpašo nozīmi Latvijas vēsturē. To veido tematiski stāsti par Cēsīm un cilvēkiem, kuri ir ietekmējuši Vidzemes novada, Latvijas un Eiropas vēsturi dažādos laikmetos, par muzeja ēkas – Jaunās pils turpat piecus gadsimtus ilgo vēsturi un tās pēdējo īpašnieku grāfu Zīversu dzimtas atstāto mantojumu Cēsu pilsētas šodienā.

CĒSU JAUNĀ PILS UN PILSMUIŽA

Jaunās pils pamatos atsegtās viduslaiku perioda mūra sienas un arheoloģiskie atradumi apliecina ēkas vairāk kā piecus gadsimtus ilgo vēsturi. Par to, kā veidojusies pils un pilsmuižas apbūve, stāsta piecu minūšu videofilma „Cēsis – Wenden” un interaktīva programma par pilsmuižas ēkām vēsturē un šodienā.

CĒSU SENIE IEDZĪVOTĀJI VENDI LATGAĻU UN LĪBIEŠU NOVADĀ
10. – 13. GADSIMTĀ

Vendi, Cēsu senākie zināmie iedzīvotāji, pieminēti Livonijas Indriķa hronikā 1206. gadā. No vendu vārda cēlies pils un pilsētas senākais nosaukums – Wenden. Ekspozīcijā pirmo reizi eksponēti vendu dzīves vietā – Riekstu kalnā – atrastie priekšmeti.

WENDEN 1577. Livonijas kara notikumi Cēsu pilī

Lielu postu pilsētai nodarīja Livonijas karš (1558 – 1583), kurš Cēsu apkaimē norisinājās jau no 1559. gada. Vispostošākie pilsētai bija 1577. gada notikumi, kad Krievijas cara Ivana IV Bargā karaspēks ieņēma Cēsu pili un izpostīja pilsētu.
Viduslaiku hronikas un unikāli arheoloģiskie atradumi sniedz iespēju iepazīt vienu no Latvijas vēstures dramatiskākajām lappusēm – Cēsu pils 1577.gada aplenkuma laika notikumus. Ekspozīcijā aplūkojama 1577. gada aplenkuma aculiecinieces sejas skulpturāla rekonstrukcija.

VĀCU ORDEŅA CĒSU PILS 13. – 16. GADSIMTĀ

Viduslaikos Cēsu pils bija viens no svarīgākajiem Vācu ordeņa atbalsta punktiem Baltijā. Cēsīs ilgāku laiku rezidēja Vācu ordeņa Livonijas atzara mestri..
Cēsu pilī – varenākajā viduslaiku Livonijas cietoksnī – arheoloģiskajos izrakumos uzietās senlietas atklāj, kā pirms 500 gadiem pilī ritēja Vācu ordeņa brāļu ikdienas dzīve.

CĒSU PILSĒTA 13. – 16. GADSIMTĀ

Cēsis jau 14. gs. pirmajā pusē bija nozīmīga Livonijas pilsēta ar savu tiesisko patstāvību un politisko pašpārvaldi. Viduslaiku Cēsis nav zudušas vēl šodien – tās saglabājušās pilsētas plānojumā, ģerbonī, atradumiem bagātajā kultūrslānī, kas apslēpts zem pilsētas ielām un namiem, kā arī ikvienā cēsniekā, kurš lepojas ar savas pilsētas seno vēsturi.
Ekspozīcijas tapšanā iesaistījušies vairāk nekā 30 mūsdienu cēsnieki, simbolizējot viduslaiku pilsētas iedzīvotāju aktīvo un daudzveidīgo dzīvi.

SARKANBALTSARKANAIS KAROGS CĒSU UN LATVIJAS VĒSTURĒ

Cēsis ir Latvijas valsts karoga dzimtene. Latvijas karoga vēsturei veltītajā ekspozīcijā atspoguļots karoga tapšanas ceļš no 13. gadsimta Atskaņu hronikā pieminētā cēsnieku sarkanbaltsarkanā karoga līdz 20. gadsimtā apstiprinātajam valsts simbolam. Ekspozīcijā aplūkojams muzeja dārgums - pirmais zināmais sarkanbaltsarkanais nacionālais karogs, kas 1916. gadā izšūts pēc pedagoga un literāta Jāņa Lapiņa ieceres.

CĒSIS UN LATVIJAS BRĪVĪBAS CĪŅAS

Latvijas valsts un tās bruņoto spēku izveidē Cēsīm bijusi īpaša nozīme. Šeit norisinājušās 1919. gada Cēsu kaujas, bet jau 1918. gada decembrī Cēsu Jaunajā pilī dibināta viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām – Cēsu rota. 1919. gada rudenī Cēsis īsu brīdi bija pat Latvijas pagaidu galvaspilsēta.

Ekspozīcija iekārtota Jaunās pils reprezentācijas spārna divās telpās – Mazajā salonā un viesu guļamistabā, kurās skatāma 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma interjera apdares restaurācija un rekonstrukcija.

CĒSIS – ADMINISTRATĪVAIS, POLITISKAIS UN
SAIMNIECISKAIS CENTRS 16. – 19. GADSIMTĀ

Livonijas ordeņa pastāvēšanas laikā no 13. līdz 16. gs. Cēsīs, ordeņa mestru rezidencē, pieņemtie lēmumi ietekmēja vēsturisko notikumu gaitu Livonijā un aiz tās robežām. Te atradās viena no Livonijas ordeņvalsts naudas kaltuvēm.
Poļu valdīšanas laikā (1583 -1625) Cēsis kā katoļu bīskapijas rezidence kļuva par kontrreformācijas centru Vidzemē.
Zviedrijas pārvaldībā 17. gs. Cēsīs attīstījās vietējas nozīmes amatniecība un tirdzniecība. Pilsēta piederēja Zviedrijas valsts kancleram grāfam Akselam. Uksenšernam.
Krievijas impērijas laikā 18. gs. beigās un 19. gs. Cēsīs uzplauka amatniecība un tirdzniecība, 20. gs. sākumā pilsētā notika rosīga uzņēmējdarbība.

Ekspozīcija iekārtota Jaunās pils galvenajā reprezentācijas zālē – Lielajā salonā, kurā skatāma 19. gs. sākuma interjera apdares restaurācija.

CĒSU PILSĒTAS UN NOVADA IEGULDĪJUMS LATVIEŠU IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN
NACIONĀLĀS PAŠAPZIŅAS VEIDOŠANĀ UN ATTĪSTĪBĀ 18. – 19. GADSIMTĀ

Pateicoties hernhūtisma ideju izplatībai, Igaunija un Latvijas Vidzemes daļa 18. gs. bija izglītotākās Krievijas impērijas teritorijas. Brāļu draudžu darbību uzskata par latviešu nacionālās atmodas sākumu.
Cēsu novads devis daudzas izcilas personības, latviešu nacionālās kultūras pamatlicējus.

Ekspozīcija iekārtota Jaunās pils īpašnieku dzīvojamā spārna divās telpās – pils saimnieku guļamistabā un kabinetā, kurās skatāma 19. gs. sākuma agrīna klasicisma interjera apdares rekonstrukcija.

Muzeja ekspozīcijas svarīgs apskates objekts ir pati Jaunā pils, tās arhitektūra, restaurētie un rekonstruētie interjeri. Interjera ekspozīcija, kura ir iekārtota pils otrā stāva divās telpās un Lademahera torņa trešajā un ceturtajā stāvā, stāsta par Jaunās pils īpašnieku grāfu Zīversu dzimtas vēsturi un vienlaicīgi reprezentē interjera kultūru 18.-19. gadsimtā kā vācbaltu kultūras mantojuma būtisku sastāvdaļu.
Jaunās pils pirmajā stāvā pils virtuves un maizes ceptuves vēsturiskajā atrašanās vietā iekārtota pils virtuves ekspozīcija, kura apmeklētājiem piedāvā autentiskajā vidē un telpā iepazīties ar muižas ikdienu un sadzīvi 19. gadsimtā. Tā kalpo arī kā zināma atpūtas vieta apmeklētājiem, kurā paredzēta iespēja pašķirstīt kādu muižas laika pavāru grāmatu vai vienkārši patīkami pavadīt laiku un atpūsties pils telpās.

GRĀFU ZĪVERSU KABINETS
19. gs. pirmā puse

Elegants bīdermeiera laikmeta stila interjera apdares paraugs Latvijā. Kabinetā eksponēti Jaunās pils īpašnieku grāfu Zīversu portreti, dzimtas ģerboņi un dokumenti.

Kabineta izbūve notikusi ap 1832. un 1833. gadu Cēsu Jaunās pils īpašnieka grāfa Karla Gustava fon Zīversa (1772 – 1856) veiktās Jaunās pils pārbūves un labiekārtošanas laikā, kad pils telpas piemērotas ērtākai viesu uzņemšanai un saviesīgu pasākumu rīkošanai. Gan kabineta, gan pārējo pils telpu interjeri šajā laikā veidoti bīdermeiera stilistikā, ko raksturo ērta, racionāla un omulīga vide.

KAFIJAS ISTABA (SALONS)
19. gs. pirmā puse

Izcils bīdermeiera stila interjera kultūras paraugs Latvijā ar unikālu teltsveida sienu un griestu dekoratīvo apdari. Kafijas istabā eksponēti Cēsu pilsmuižas un tuvākās apkārtnes skati 19. gs. sākuma mākslas darbos.

Kafijas istaba izbūvēta vienlaicīgi ar kabinetu ap 1832. - 1833. gadu. Nosaukumu tai devusi kafijas dzeršanas tradīciju ienākšana muižas sadzīvē 19. gs. sākumā. Kafijas dzeršanas pēcpusdienas patīkamā sabiedrībā vai „vieglas” dāmu sarunas pie kafijas tases pils īpašnieku grāfu Zīversu ģimenē neapšaubāmi ir ieņēmušas redzamu vietu, ja kafijas dzeršanas kultūrai tikusi atvēlēta vesela telpa. Tā veidota kā neliels salons, bijusi savienota gan ar Kabinetu, gan blakus esošo bērnu istabu.

PILS VERANDA
19. gs. otra puse

Interjerā, sekojot līdzi populārā “vasarnīcu stila” iezīmēm, 19./20. gs. muižās lietotu klūgu pinuma mēbeļu - krēslu, galdu un puķu statīvu atdarinājumi. Verandu apgaismo 19. gs. beigās izgatavotā lustra – ar sešiem sveču zariem papildināta petrolejas lampa.

Veranda izbūvēta 19. gs. otrajā pusē, kad pilsmuižas īpašnieks grāfs Emanuels fon Zīverss (1817 – 1909), sekojot sava laika modes tendencēm, būtiski paplašināja otrā stāva telpas ar divām stiklotām verandām. Līdz mūsdienām gandrīz autentiskā veidā saglabājusies veranda Jaunās pils ziemeļrietumu galā pret viduslaiku pilsdrupām. Tā celta kā koka konstrukcijas būve ar rāmja-pildiņa paneļiem, dekoratīvi izšuvotu ķieģeļu joslu un 15 rūtīs dalītiem liela izmēra logiem. Pils īpašniekiem veranda vasarās kalpoja kā patīkama vieta brīvā laika pavadīšanai, bet ziemās to varēja izmantot kā savdabīgu “ziemas dārzu”, uzglabājot siltummīlošos augus. Šobrīd veranda kalpo kā atpūtas telpa muzeja apmeklētājiem.

PILS BIBLIOTĒKA
19. gs. vidus (Lademahera torņa 3. stāvā)

Interjerā vienīgās saglabājušās Jaunās pils mēbeles – 19. gs. vidus ozolkoka grāmatu skapji neogotikas stilā. Bibliotēkā eksponēti Jaunās pils un pilsmuižas 19. gs. vidus skati pils īpašnieka grāfa Emanuela fon Zīversa zīmējumos.

Bibliotēka Lademahera torņa trešajā stāvā iekārtota 1850. gados, kad grāfs Emanuels fon Zīverss pabeidza tēva iesākto Jaunās pils pārbūves projektu, paaugstinot torni ar diviem augšējiem stāviem. Bibliotēkas interjers, piemērojoties torņa arhitektūrai, veidots neogotikas stilā. Bibliotēka torņa trešajā stāvā atradusies līdz pat 1890. gadiem, kad tā pārcelta tornī stāvu augstāk.

PILS AUGŠĒJĀ BIBLIOTĒKA
19. gs. beigas (Lademahera torņa 4. stāvā)

Interjerā pēc 19. gs. beigu zīmējuma izgatavotie ozolkoka grāmatu skapji.
Virs skapjiem ar margām norobežotā galerija kalpojusi kā lasītava un atpūtas vieta pils saimniekiem un viesiem ar iespēju palūkoties uz Cēsu vecpilsētu. Torņa galerijā un kāpņu laukumā eksponēti 19. gs. vācbaltu mākslinieku zīmējumi un gravīras ar viduslaiku pils romantizētiem skatiem.

PILS VIRTUVES EKSPOZĪCIJA
19. gs. otra puse (Jaunās pils pirmajā stāvā)

Jaunās pils virtuve un maizes ceptuve līdz ar pārējām pils pirmā stāva telpām izbūvēta pils celšanas laikā 1762. gadā. Šobrīd skatāmā pils virtuves ekspozīcija ilustrē laiku pēc 19. gs. 30. gadu pārbūves un pils virtuves telpas labiekārtošanas, kad pilsmuižā saimniekoja grāfu fon Zīversu dzimta.

Pils virtuves noskaņai pēc analoģijām veidots virtuves iekārtojums ar lielo galdu, virtuves skapjiem un plauktiem. Virs stilizētās plīts (zīmējums uz apmetuma) novietoti dažādi vārīšanas un cepšanas trauki kā vara katli, dažādas pannas, tējkannas un dušlāgi, virtuves lielā galda atvilknēs redzami ēdamrīki, siera naži, cepešu dakšas un sakņu smalcinātāji, ozolkoka bufetē un virtuves plauktos eksponēti porcelāna un fajansa virtuves trauki, māla bļodas un eļļas krūkas.

Savukārt 19. gadsimta virtuves tehnoloģijas pārstāv kafijas rokas dzirnaviņu kolekcija, patvāris kafijas un tējas vārīšanai, brenneris cigoriņu grauzdēšanai, grozāmā vafeļu panna ar iekausētu 19. gs. vafeļu recepti, ābolu mizotājs, ierīce pupu smalcināšanai, sulu spiede, mandeļu un riekstu rīve, riekstu standziņas, pudeļu korķu aizkorķēšanas un izvilkšanas ierīces un vēl daudzas citas muižu virtuvēs lietotās tehnoloģijas 19. un 20. gadsimta pirmajā pusē.
Pils virtuves noskaņu lieliski papildina arī dažādu garšaugu un zāļu slotiņu smarža un īpaši ražas novākšanas laikā rudenī arī svaigo dārzeņu smarža.

Izdots ekspozīcijas "Cēsis - Latvijas vēstures simbols" ceļvedis

Ekspozīcijas ceļvedi skatīt ŠEIT